Interneta veikali

• Internet veikalu klasifikācijas

Internet veikala ieņemamo tirgus segmentu var izteikt procentuāli salīdzinājumā ar tiešo un netiešo konkurentu ieņemamo tirgus daļu. Ja Jums ir pieejami oficiāli publicētie dati par uzņēmumu apgrozījumu un peļņu gūto no internet veikalu izmantošanas, tad tas varētu būt labākais raksturojošais lielums. Taču šādu informāciju lielākā daļa uzņēmumu, kuri ir ierīkojuši savus internet veikalus – neapkopo pat priekš sevis, bet tā – uz aci novērtē, un kur nu vēl tādu informāciju varētu atrast publicētu. Ik pa brīdim presē parādās uzņēmumu intervijas, kurās pēc aptuveniem vērtējumiem tiek uzrādīts, ka uzņēmuma ienākumi no tiešās internet veikalu izmantošanas jau sasniedz ap 30% no kopējā apgrozījuma (Latvijas uzņēmumi). Runa, protams, iet par salīdzinoši lieliem uzņēmumiem, kuri pēdējo gadu laikā aktīvi sāk pārnest savu darbību uz Internetu, nevis jaunveidotās internet kompānijas, kuru peļņa jau sākotnēji tika plānota tikai no tiešajiem internet veikala ieņēmumiem. Tātad, ja konkrētas informācijas, kas ir izteikta naudas vienībās mums nav, tad atliek salīdzināt publiski, visu laiku pieejamo statistikas informāciju no statistikas un reitingu sistēmām, kā atskaites vienību ņemot apmeklētāju daudzumu vienā vai otrā internet veikalā uz noteiktu laika periodu, kuram būtu jābūt pēc iespējas lielākam, piemēram, 1 gads. Lielāks salīdzinājuma (bāzes) periods mums nav vajadzīgs, jo e-komercijas izmantošana attīstās ļoti strauji un iespējams, ka lielie uzņēmumi, kas tikai nesen iesaistījušies e-komercijas sfērā, pēdājā laikā uzrāda daudz lielāku attīstības jeb tirgus ieņemšanas ātruma procentu. Līdz ar to, tā kā uzņēmumu finansu rādītāji pamatā tiek salīdzināti par pēdējo publiskoto finansu pārskatu rādītāju pamata, tad arī mūs interesējošā tirgus segmenta noteikšana būtu objektīvākā izmantojot tik pat lielu salīdzināšanas periodu.

• Pēc piedāvātā preču un pakalpojumu sortimenta:

Pēc piedāvātā preču un pakalpojumu sortimenta, internet veikalus varam iedalīt divās lielās grupās – specializētajos internet veikalos un „elektroniskajos supermārketos”. Latvijā, šobrīd popularitāti vairāk ir guvuši tieši otrās grupas pārstāvji – supermārketi, kuros apgrozās un līdz ar to vairāk iepērkās lielākā daļa Latvijas interneta pircēju, jo bieži vien tajos pieejamās specializētās preces ir iespējams iegādāties tikai šādos supermārketos, jo paši specializētie veikali vēl nav organizējuši personīgos internet veikalus vai arī to apmeklētība, ņemot vērā ļoti specifisko auditoriju, ir pārāk maza, lai tajos ieninteresētie pircēji tos vispār varētu ‘uziet’ (atrast).

Specializētie internet veikali ir veidoti uz tradicionālo veikalu bāzes, kuros pamatienākumu joprojām sastāda tradicionālā klientu apkalpošana pircējiem ierodoties veikalā, bet internet veikalam tiek piešķirts papildus ienākuma nesēja statuss, galvenokārt ar nolūku uzlabot esošo klinetu apkalpošanas kvalitāti un piedāvājot ērtāku iepirkšanos izmantojot web-tehnoloģijas. Līdz ar to arī cenas tiek veidotas galvenokārt orientējoties uz veikala apmeklētājiem, nevis internet veikala pircējiem. Savukārt elektroniskie supermārketi orientējas galvenokārt uz on-line peļņas gūšanu, cenas, piegāžu politika un apmaksas veidi – tas viss ir pakārtots internet veikala klientu prasībām.

• Pēc lietojamajiem tehniskajiem risinājumiem un to iespējām:ām:

Pats vienkāršākais veids organizēt tirdzniecību izmantojot Tīkla iespējas ir organizēt tā saucamās – elektroniskās vitrīnes – specializētie web-saiti, kuros ir publicēta detalizēta informācija par pārdodamajām precēm, izvietotas visas nepieciešamās ilustrācijas, taču nav automātiskās pirkumu noformēšanas funkcijas kā arī nav pieejama elektronisko maksājumu saņemšanas mehānisms. Priekš tā, lai pircējs varētu veikt pasūtījumu, pircējam ir jānosūta šāda resursa administratoram ziņa caur elektronisko pastu, piezvanīt pa kontakttālruni vai arī personīgi ierasties ofisā preču saņemšanai. Bez šaubām, tāds risinājums neprasa no elektroniskās vitrnīnes veidotājiem kaut kāda speciālā programmnodrošinājuma izstrādi un tā uzstādīšanu uz servera, kas ļauj sagatavot un iedarbināt šādu projektu ļoti īsā laikā, taču tāda pieeja ir gaužām neērta apmeklētājiem, par cik liek tiem veikt veselu virkni papildus darbību, kas prasa ne vien laiku, bet arī noteiktus pūliņus.

No otra puses, elektronisk vitrīņu organizēšana var kļūt par optimālu risinājumu organizācijām, kas tirgo specializēto preču kategorijas: ražošanas iekārtas, būvmateriālus, spec. Autotehniku, lauktehniku u.t.t. vai arī uzņēmumiem, kas ražo savu preci uz noteiktu pasūtījumu pēc pircēju konkrētām prasībām.

Pie citas resursu kategorijas, orientēto uz tiešo pārdošanu organizēšanu Internetā, var pieskaitīt - tirgus laukumus. Vispārīgi raksturojot, tirgus laukums – web-saits, kuram piemīt gan elektronisko vitrīņu gan pilnfuncionālo internet veikalu iezīmes. Šāda pieeja, kā minimums prasa tādu tehnoloģiju kompleksu izmantošanu kā CGI, SSI un Java (pēdējā laikā populāras kļuva PHP un MySQL tehnoloģijas). Uzņēmuma web-saitā joprojām tiek piedāvāti preču attēli, taču ar atbilstošu severa scenāriju palīdzību, apmeklētājs var pievienot kādu no piedāvātajiem preču nosaukumiem virtuālajā „preču grozā” („shopping-basket”). Servera scenārijs fiksē izvēlēto preci un tās vērtību summējot visus pircēja izdarītos pirkumus. Pirms pasūtījuma apstiprināšanas, pircējam parasti ir iespēja rediģēt, izmainīt preču groza saturu, lai to piekoriģētu pircēja reālajām finansiālajām iespējām. Nākamajā solī, pircējam ir jābūt iespēja izvēlēties savus dzīves vietas reģionu, lai internet veikala servera scenārijs varētu aprēķināt preču piegādes cenu līdz izvēlētajai adresei, summējot iegūto cenu ar iepriekš izvēlēto preču summu. Pēc tam pircējs izvēlās apmaksas veidu. Citiem vārdiem sakot, pasūtījuma un tā vērtības aprēķinu, kas tiek veidots no preču summas un pasūtījuma piegādes cenas summas, uzņemas uz servera uzstādītā automatizētā sistēma. Ar to uz servera uzstādītā programmnodrošinājuma funkcijas beidzas: pienākošo pasūtījumu apstrādi, apmaksas saņemšanu un apmaksātu pirkumu preču iekraušanas kontroli, uzņēmuma-pārdevēja darbinieki veic paši. No vienas puses šāda tirdzniecības procesa automatizācija būtiski samazina informācijas apjomu, kuru nākas apstrādāt tirdzniecības laukumu apkalpojošam personālam, rada komfortākus nosacījumus pircējiem un neprasa lielus kapitālieguldījumus. No otras puses, pasūtījumu mehāniskā apstrāde prasa lielāku laika patēriņu, kā arī gadījumā, ja serveris uz kura ir izvietots tirgus laukums, sasniedz augstu apmeklētību, netiek izslēgta iespēja rasties kļūdām, it īpaši darba sākuma etapā. Un visbeidzot trešā tirdzniecības dienestu kategorija ir pilnfunkcionālie elektroniskie veikali. Atšķirībā no tirdzniecības laukumiem, šie dienesti aprīkoti ar specializēto programmnodrošinājumu kompleksiem, kas pilnībā apkalpo elektroniskās tirdzniecības tehnoloģisko procesu. Tie ne tikai veic pieejamo preču demonstrēšanu apmeklētājiem, veic pasūtījuma pilnas summas aprēķinu, automātiski mijiedarbojoties ar datu bāzēm saturošām informāciju par preču pieejamību noliktavā, bet arī veic maksājumu saņemšanu no lietotāju bankas kartēs un elektroniskām maksājumu sistēmām, veic pilnu izsekošanu darījumam sākot ar tā formēšanu līdz apmaksas saņemšanas kontrolei, ļaujot organizēt virkni papildus funkciju, kā piemēram, meklēšanas sistēma pa preču kategorijām, tehniskā atbalsta dienestu, interaktīva palīdzības sistēma saita apmeklētājam utt. Lielākai daļa mūsdienu progrmmnodrošinājuma kompleksu tāpat ir mehānismi mijiedarbībai ar grāmatvedības programmām, kas ievērojami atvieglo pārdošanu uzskaites procesu un nodokļu atskaišu sagatavošanu. Šāda tirdzniecības dienesta realizācija pirmām kārtām prasa atbilstoša tehnisko un programmnodrošinājumu. Ar tehnisko nodrošinājumu dotajā gadījumā saprotam servera darba stacijas kompektā ar citām ierīcēm, nepieciešamajām priekš Jūsu servera pieslēgšanas lokālajam tīklam, kuram ir savienojums ar liela ātruma maģistrāli Internetā. Bez šaubām būs nepieciešami tāpat arī sakaru kanāli ar Vispasaules tīklu, izmantojot kurus serveris varēs veikt datu apmaiņu ar klientu programmnodrošinājumu. Izdalītā kanāla iegūšanas optimāla metode šeit būtu atsevišķa līguma noslēgšana ar Internet proveidera pakalpojumu sniedzēju uzstādīt Jūsu datoru tā lokālajā tīklā, kurš sniegs nepieciešamā un rekomendējamā tehniskā nodrošinājuma sarakstu. Ar programmnodrošinājumu tiek saprasts specializētie programmu kompleksi, orientētie darbam elektroniskās komercijas sfērā, kas ļauj organizēt internet veikala pilnu funkciju kompleksu sākot ar lietotāju identifikāciju un autorizāciju līdz pat grāmatvedības dokumentācijas sagatavošanai. Starp tādām programmu paketēm var minēt: Microsoft Merchant Server priekš Windows NT un Windows 2000 Server, Netscape Xpert, Oracle Internet Commerce Server un citas analoģiskos kompleksus. (Vienā no e-Pasaules numuriem bija minētas Latvijā izplatītākās paketes – atrast!). Salīdzinoši zemāka cena, Krievijā ražotai programmu paketei (optimizētai arī Latvijas tirgum), ir uzņēmuma „1C” izstrādājumam, kurš saucas „1C Internet-veikals”. Tam ir arī integrēšanas iespēja ar programmu kompleksiem „1C: Grāmatvedība”, „1C Noliktava” un „1C: Uzņēmums”, kas ir optimāls kompānijām, strādājošām uz doto programmproduktu bāzes. Taču viss, ko elektroniskā veikala apmeklētājs redz sava datora ekrānā – ir tikai aizberga virsotne. Bez pietiekami liela servera programmu kompleksa, veicošā tīri tehnoloģisko mijiedarbību „pircējs-pārdevējs”, īstam elektroniskam veikalam ir jābūt ar diezgan sarežģītu iekšējo infrastruktūru, kā noteikums, slēpto no apmeklētājiem. Pirmām kārtām tas ir preču piegāžu dienests, kas atbild par savlaicīgu jau apmaksātu pasūtījumu piegādi. Tāds dienests var sevī iekļaut kurjērpiegādes nodaļu, preču piegādei pilsētas iedzīvotājiem, kurā atrodas elektroniskā veikala ofiss; kā arī tai ir jābūt izstrādātam mijiedarbības mehānismam ar valsts vai pat starptautiskām pasta organizācijām. Papildus iepriekšminētajam, elektroniskajam veikalam, kas plāno sasniegt pietiekami lielus pārdošanas apjomus, vajadzīga noliktava un ar to saistītai piegādes nodaļas, kura nodrošinātu sortimenta papildināšanu un pieprasītu preču iegādāšanos no piegādātājiem. Tehniskās nodaļas darbinieki nepārtraukti kontrolē elektroniskā veikala darbspēju, nekavējoties reaģējot uz visiem „trauksmes signāliem” gan no servera, gan no pašu apmeklētāju puses. Bieži vien tehniskā nodaļa iekļauj sevī pircēju atbalsta dienestu, kuras operatori atbild uz visu internet veikala apmeklētāju nosūtīto korespondenci. Citiem vārdiem sakot, liels internet veikals – tas galvenokārt ir liels uzņēmums ar sazarotu iekšējo struktūru, kas pilnīgi orientējas uz peļņas gūšanu no jebkādas produkcijas pārdošanas Interneta lietotājiem. No visa iepriekš minētā izriet loģisks secinājums, ka elektroniskā veikala izveidošana ir diezgan dārgs projekts. Tieši tāpēc pēdējālaikā tiek novērots straujš popularitātes pieaugums servisa dienestiem, kas piedāvā visām ieinteresētām organizācijām gatvus internet veikalus nomā vai arī integrēt to piedāvāto produkciju savos esošajos internet lielveikalos. Tā saucamās tirdzniecības virknes – specializētie portāli, uz sava servera izvietojošie citu organizāciju internet veikalus – ļauj uzsākt tirdzniecību Internetā, neizmantojot speciālu programmnodrošinājumu un neieguldot līdzekļus dārgā programmnodrošinājuma iegādē. Nomniekam nav nepieciešamības pat veidot savu tehnisko atbalstu, jo par elektroniskā veikala nepārtaukto darbu rūpējas firmas speciālisti, kas piedāvā sava internet veikala nomu. Nomniekam tā pat nav nepieciešamības pārzināt veikalu veidojošo programmu darbību – lielākoties veikalu īpašniekiem nepieciešams tikai ielādēt savs cenu lapas un to piedāvāto preču un pakalpojumu aprakstus, un gaidīt ienākošos pasūtījumus. Bez šaubām, piedāvāto servisa iespēju daudzums ir atkarīgs no internet veikala nomas maksas, uz servera izmantojamā tehniskā nodrošinājuma un citiem raksturlielumiem.